Kāpēc esam kūtri?

Lasīju 14. augusta Latvijas Avīzē publicēto EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas Ivetas Šulces rakstu (rubrikā Nedēļas pārdomas) par Eiropas Savienības programmas „Kultūra” īstenošanu Latvijā – un šausminājos. Precīzāk sakot, tas manī raisīja sašutumu – kāpēc gan Latvijas kultūras darbinieki ir tik kūtri? Ar projektiem esam piesaistījuši vien 850 tūkstošus eiro, kaut gan pieejamas daudz lielākas summas. Te, lūk, ir vēl viena atbilde, kāpēc SVF mums iesaka pārvērtēt savas iespējas un spējas kultūras menedžmentā. Valstij ne tikai jāizveido prioritāšu programma kultūras nozarē, bet aktīvi jāreklamē ES finansējuma piesaistīšanas iespējas. Jāaicina kultūras organizācijas nevis vaidēt par slikto dzīvi, bet gan paraudzīties pāri savai sētai. Un, protams – jāveicina privātā sektora atbalsts kultūrai nodokļu atvieglojumu veidā. Jo ar Eiropas naudu vien neiztikt – nacionālajai kultūrai jābalstās nacionālajā uzņēmējdarbībā.

Piektdiena, trīspadsmitais, Latvijas kultūrai

Piektdien portāls TVNET bija publicējis rakstu “Kultūras iestādēm jāgatavojas biznesa darbībai, ja atbalstīs SVF ideju” – tas tiešām ir īsts Melnās piektdienas paziņojums – sajukuma un zaudējumu vēsts. Ja Starptautiskais Valūtas fonds sāk norādīt uz kultūras finansēšanu un efektivitāti – tad ir ko padomāt: acīmredzot, mūsu sistēmā tomēr viss nav perfekti…

Tas, ka kultūras iestādēm jāstrādā kā normāliem uzņēmumiem, tas jau sen ir skaidrs, – ar savu produktu jāpiesaista patērētājs un jāpelna nauda. Jautājums – ko dara valsts? Tai beidzot jāsaprot, ka jāizanalizē situācija un jānoformulē atbildes uz sekojošiem jautājumiem.

Darījumu tūrisma pieci pirksti

Autore: Ilze Saulīte-Jansone, BAT programmas “Lietišķo un rekreācijas pasākumu vadība” direktore

Tas, ka tūrisma nozare sastāv no divām galvenajām jomām – atpūtas tūrisma un darījumu tūrisma, ir ābeces patiesība, un izglītoti tūrisma profesionāļi to zina. Pasaules Tūrisma Organizācijas oficiālajā tūrisma definīcijā arī personas, kuras ceļo biznesa vai profesionālos nolūkos, tiek uzskatītas par tūristiem (PTO, 1993). Tomēr sabiedrībā kopumā vēl joprojām valda diezgan liela neizpratne par darījuma tūrisma iespējām un izpausmēm. Diemžēl arī politiķu, ierēdņu un sabiedrības vadības speciālistu mutēs bieži skan vārdi, kuri apliecina – nu, nesaprot šis cilvēks lietas būtību par darījumu tūrisma pasauli. Vēl nesenais iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces retoriskais pretjautājums žurnālistam intervijā savas dzimšanas dienas svinību sakarā darba vietā – „Vai tad es neesmu cilvēks?” – to spilgti pierāda.